Balsošana ir sākusies!
Papildināts 1.jūnijā plkst 20:20: šo vietni ir apskatījuši 20 dienās 518 cilvēki! Pie tā daudzuma lapiņām, kas bija izplatītas, tas nav daudz! Vēlēšanas drīz beigsies, un ap 22.00 sāksies balsu skaitīšana ko varēs pa TV1 vērot tiešraidē!
„Izvēlies nākotni!” – balso par "MŪSU ZEMI"
Guntras Landmanis piedalījās tiešraides diskusijā LTV1 "Izvēlies nākotni!"
Vai „Liepājas Metalurga” krīze ietekmēs vietējās varas vēlēšanu rezultātus?
20. maijā diskusiju ciklā „Izvēlies nākotni!” – 10 Liepājas domes vēlēšanām pieteikto sarakstu līderu priekšvēlēšanu debates ar skatītāju piedalīšanos. Raidījuma vadītāji - Inga Spriņģe un Gundars Rēders.
"MŪSU ZEMES" Arnis Kadiķis sauc lietas īstajos vārdos
Daži masu mediji kļūdaini informēja, ka MŪSU ZEMES sarakstu ir iesniedzis policists Arnis KADIĶIS, bet focus.lv pat bija ievietots šī bijušā policijas priekšnieka portrets formastērpā.
Palūdzām „MŪSU ZEMES” Arni KADIĶI pastāstīt, kā viņus atšķirt un kā atpazīt īsto kandidātu, „nepieradinātu” juristu, kas atklāti runā par tiesiskās kārtības problēmām un sauc lietas īstajos vārdos.
Ar jokainiem pārpratumiem mums nācās sastapties arī iepriekš, kad bijām publiskas personas, par kurām rakstīja presē – 90.gadu vidū abi balotējāmies Liepājas domes vēlēšanās, un kad es ieguvu deputāta mandātu, policijas priekšnieka sieva saņēma no paziņām apsveikumus par vīra it kā panākumiem politikā, savukārt, manu sievu viens otrs apsveica, kad mans vārda un uzvārda brālis saņēma paaugstinājumu dienestā. Jā, mums ir spēcīgs vārds, īpaši apvienojumā ar uzvārdu, bet diemžēl, parasti bijām barikāžu pretējās pusēs. Tā piemēram, pirms dažiem gadiem 16.martā policijas priekšnieks A.Kadiķis personīgi uz ielas izprovocēja diskusiju ar G.Landmani, ko izmantoja, lai apvainotu Guntaru huligānismā, atņemtu tam valsts karogu un uz diennakti ievietotu viņu kamerā.
Man kā G.Landmaņa juristam, lai pierādītu šīs patvaļīgās izrīkošanās nelikumību, nācās aiziet līdz pat Augstākajai tiesai. Pirms tiesu sēdēm, piefiksējot, kas ir ieradušies, tiesu sekretārēm parasti nācās pārjautāt, - kurš Arnis Kadiķis tad es esmu – policijas vai nepamatoti sodītā pārstāvis.
Tev ne vienreiz vien izdevies uzvaru panākt tikai Augstākajā tiesā. Kas ir pamatā pirmo divu tiesas instanču nepareiziem spriedumiem – kļūdīšanās vai apzināta rīcība?
Agrāk tiesas vispār nebaidījās pasmieties par elementāru tiesiskumu un demonstrēt savu koruptīvo saistību, piemēram, ar pašvaldību. Tā jau Seska laika sākumos Sociālās palīdzības centra darbinieki piekopa visādas nelikumības, piemēram, kādas jaunas māmiņas lūgumu pēc pabalsta nevis noraidīja (tad to varētu vismaz aptrīdēt), bet vispār pat atteicās to pieņemt. Centos novērst šo elementāro cilvēka tiesību pārkāpumu, bet to par likumīgu atzina gan Liepājas tiesa, gan Kurzemes apgabaltiesa. Pēdējās spriedumu atcēla Augstākā tiesa un apgabaltiesai bija jāspriež atkārtoti, bet nu jau taisnīgi. Īpatni, ka domes advokāte aizrautīgi turpināja censties pierādīt, ka šāda patvaļa ir likumīga. Ar šo advokāti man nācās sastapties arī citās tiesu prāvās, piemēram, aizstāvot īrnieku tiesības pret namīpašnieku patvaļu, - viņa parasti ir klāt tur, kur var saost mazaizsargāta cilvēka asinis. Visai komiski, ka šī advokāte ilgus gadus bija domes deputāte, reprezentējot partiju, kura tika radīta darba tautas un „mazā cilvēka” interešu aizstāvībai– LSDSP.
Tagad šie viltvārži ir noslaucīti no politiskās skatuves, taču bēdīgi, ka Latvijā vispār nav reāla sociāldemokrātiska spēka, jo cilvēki, kas patiesi iestājas par sociālo taisnīgumu, vēl taču ir, starp tiem arī es. Tādējādi MŪSU ZEME Liepājā zināmā mērā aizpildīs arī šo politisko nišu.
Vai tagad mūsu tiesu sistēmā, ko cilvēki parasti uzskata par neuzticamu, jūtami kādi uzlabojumi?
Šobrīd situāciju visai savdabīgi ietekmē Augstākā tiesa. Tikko panācu, ka tā atcēla apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīta kādas Kuldīgas novada skolas direktora prasība piedzīt zaudējumus, kas viņam radās, esot nepamatoti atstādinātam no darba. Kuldīgas tiesa bija prasību apmierinājusi, bet apgabaltiesa apelācijas kārtībā uztaisīja nelikumīgu spriedumu. Taču apgabaltiesas tiesneses to izdarīja, nevis kļūdoties vai aiz kāda ļaunuma, bet gan tādēļ, ka viņām bija pamats baidīties, ka tiesisku spriedumu Augstākā tiesa atcels, tāpat kā tā bija atcēlusi citu apgabaltiesas likumīgu spriedumu, ar kuru šis pats direktors tika atjaunots amatā. Viņš bija kritis nežēlastībā, jo atteicās piedalīties Kuldīgas rajona vadības shēmās, un represijas pret nepaklausīgo direktoru uzsāka tautpartijietis E.Zalāns, kas tolaik bija rajona padomes priekšsēdētājs, - direktors sešreiz tika nelikumīgi atstādināts no darba (vairāk kā 2 gadu garumā), līdz beidzot arī atlaists. Atceļot apgabaltiesas likumīgo spriedumu par atjaunošanu amatā, Augstākās tiesas senatori piespieda apgabaltiesu, skatot lietu no jauna, taisīt nelikumīgu spriedumu un pamatot to ar dokumentu, kāds vispār neeksistē (!) – Izglītības ministrijas pieprasījums atlaist direktoru. Tāda, diemžēl, ir senatoru vara, kas balstīta uz nepārsūdzāmības un nesodāmības apziņu, un to viņi izmanto, šajā gadījumā demonstrēdami nožēlojamu „ģedovščinu” pret apgabaltiesu. Minētais gadījums nav vienīgais, kad senatori atceļ likumīgu apgabaltiesas spriedumu, – lai „signalizētu”, ka prettiesisku spriedumu ir nācies taisīt pēc Augstākās tiesas spiediena, apgabaltiesa tajā parasti ieraksta kādu nepārspējami smieklīgu argumentu.
Tu esi uzvarējis arī lietu pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, varbūt Strasbūra var ko līdzēt, lai mūsu zemē tiktu ievērotas cilvēka tiesības uz taisnīgu tiesu?
Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus juristi nereti dēvē par "Strasbūras impotentiem”,– tās retās lietas, kuras tur tomēr izskata pēc būtības tagad, ir par notikumiem 2000.–2007.gadā. Kā zināms, nokavēts taisnīgums vairs nav taisnīgums, bez tam lielākoties tās ir lietas par padomju oficieru ģimeņu tiesību pārkāpumiem un ieslodzīto sliktajiem apstākļiem cietumos. Arī manā lietā Strasbūras tiesneši atrada ieganstu, lai nevērtētu Liepājas tiesnese Jansones izdarīto lēmuma viltojumu un citus būtiskus apstākļus, bet kompensāciju man piesprieda tikai sakarā ar necilvēciskajiem apstākļiem Liepājas policijas kamerā, kur tiku ievietots uz 15 diennaktīm. Arī vēlāk šī tiesnese tika pieķerta tiesas nolēmuma viltojumā, ko viņa attaisnoja ar situāciju, ka šai tobrīd esot „uznācis melnais”. Un tāda tiesnese pat turpina lasīt lekcijas studentiem.
Cilvēkus, kas lūdz man sagatavot sūdzību Strasbūrai, es parasti cenšos no tā atrunāt, jo šī institūcija ir domāta „tvaika nolaišanai”, cilvēku turēšanai naivās cerībās, lai tad pēc 2–3 gadiem atsūtītu tiem nolēmumu, ka sūdzība ir atzīta par nepieņemamu, un pat nenorāda, kas tad ir šīs „nepieņemamības” pamats. Bet tiesības uz taisnīgu tiesu skaitās ievērotas tikai tādēļ vien, ka lieta ir skatīta visās Latvijas tiesu instancēs,- lai arī cik nelikumīgs būtu Augstākās tiesas Senāta spriedums, Strasbūra uzskata, ka senatori ir nekļūdīgi un neuzpērkami. Kā jau minēju, tie pat var spriedumu pamatot ar safantazētu dokumentu, – un nekāda Strasbūra te palīdzēt i nedomā!
Vai Latvijas Tiesībsargs palīdzēja novērst Liepājas domes noteikumos paredzēto diskrimināciju pret trūcīgajām personām?
Liepājas domnieki ir izdomājuši „asprātīgus” paņēmienus kā panākt trūcīgo skaita samazinājumu, piemēram, saistošajos noteikumos paredzot, ka, lai arī cik nabadzīga reāli ir persona, tā tomēr nav atzīstama par trūcīgu, ja ir kādu preci iegādājusies uz kredīta. Lai šī nejēdzība ātrāk tiktu novērsta, izdomāju palūgt LR Tiesībsargu nodemonstrēt savas spējas un spēku. Domes juristi gan pasmējās, ka Tiesībsarga ieteikumus tiem nemaz neesot jārespektē. Tiesībsargs pagājušā gada jūlijā ierosināja pārbaudes lietu, tad it kā ierebežoto resursu dēļ noteica tās izskatīšanai 9 mēnešu termiņu, un tikai šomēnes saņēmu atbildi, ka viss ir pareizi, proti, ja persona ir spējusi nopirkt, piemēram, lētu veļasmašīnu, samaksājot tās cenu, teiksim, 60,- Ls, uzreiz, tad šī persona ir maznodrošināta, toties, ja persona par šo veļasmašīnu maksās 6 mēnešus pa 10,- Ls , tād tā vairs neesot maznodrošināta, jo esot ...pasliktinājusi savu esošo situāciju, – nodibinājusi parādsaistības.
Tiešām necerēju, ka Tiesībsargs tik atklāti nodemonstrēs, ka ir vienkārši „šestjorka”,– citu izskaidrojumu šeit nesaskatu. Minētās nejēdzības izlabošanai ir arī citi ceļi – administratīvā tiesa, bet tas ir ilgstošs process, vai arī Satversmes tiesa: nesen man, vēršoties tur, izdevās panākt, ka Saeima veica izmaiņas Izglītības likumā.
Tā nu visādi man iet, cenšoties uzlabot tiesisko kārtību mūsu zemē un mūsu pilsētā. Šādas aktivitātes es turpināšu, un varēšu vēl nopietnāk palīdzēt liepājniekiem, ja tie uzticēs man domes deputāta mandātu. Kopīgi tad veiksmīgāk pāraudzināsim dažāda ranga „činavniekus”.
Palūdzām „MŪSU ZEMES” Arni KADIĶI pastāstīt, kā viņus atšķirt un kā atpazīt īsto kandidātu, „nepieradinātu” juristu, kas atklāti runā par tiesiskās kārtības problēmām un sauc lietas īstajos vārdos.
Ar jokainiem pārpratumiem mums nācās sastapties arī iepriekš, kad bijām publiskas personas, par kurām rakstīja presē – 90.gadu vidū abi balotējāmies Liepājas domes vēlēšanās, un kad es ieguvu deputāta mandātu, policijas priekšnieka sieva saņēma no paziņām apsveikumus par vīra it kā panākumiem politikā, savukārt, manu sievu viens otrs apsveica, kad mans vārda un uzvārda brālis saņēma paaugstinājumu dienestā. Jā, mums ir spēcīgs vārds, īpaši apvienojumā ar uzvārdu, bet diemžēl, parasti bijām barikāžu pretējās pusēs. Tā piemēram, pirms dažiem gadiem 16.martā policijas priekšnieks A.Kadiķis personīgi uz ielas izprovocēja diskusiju ar G.Landmani, ko izmantoja, lai apvainotu Guntaru huligānismā, atņemtu tam valsts karogu un uz diennakti ievietotu viņu kamerā.
Man kā G.Landmaņa juristam, lai pierādītu šīs patvaļīgās izrīkošanās nelikumību, nācās aiziet līdz pat Augstākajai tiesai. Pirms tiesu sēdēm, piefiksējot, kas ir ieradušies, tiesu sekretārēm parasti nācās pārjautāt, - kurš Arnis Kadiķis tad es esmu – policijas vai nepamatoti sodītā pārstāvis.
Tev ne vienreiz vien izdevies uzvaru panākt tikai Augstākajā tiesā. Kas ir pamatā pirmo divu tiesas instanču nepareiziem spriedumiem – kļūdīšanās vai apzināta rīcība?
Agrāk tiesas vispār nebaidījās pasmieties par elementāru tiesiskumu un demonstrēt savu koruptīvo saistību, piemēram, ar pašvaldību. Tā jau Seska laika sākumos Sociālās palīdzības centra darbinieki piekopa visādas nelikumības, piemēram, kādas jaunas māmiņas lūgumu pēc pabalsta nevis noraidīja (tad to varētu vismaz aptrīdēt), bet vispār pat atteicās to pieņemt. Centos novērst šo elementāro cilvēka tiesību pārkāpumu, bet to par likumīgu atzina gan Liepājas tiesa, gan Kurzemes apgabaltiesa. Pēdējās spriedumu atcēla Augstākā tiesa un apgabaltiesai bija jāspriež atkārtoti, bet nu jau taisnīgi. Īpatni, ka domes advokāte aizrautīgi turpināja censties pierādīt, ka šāda patvaļa ir likumīga. Ar šo advokāti man nācās sastapties arī citās tiesu prāvās, piemēram, aizstāvot īrnieku tiesības pret namīpašnieku patvaļu, - viņa parasti ir klāt tur, kur var saost mazaizsargāta cilvēka asinis. Visai komiski, ka šī advokāte ilgus gadus bija domes deputāte, reprezentējot partiju, kura tika radīta darba tautas un „mazā cilvēka” interešu aizstāvībai– LSDSP.
Tagad šie viltvārži ir noslaucīti no politiskās skatuves, taču bēdīgi, ka Latvijā vispār nav reāla sociāldemokrātiska spēka, jo cilvēki, kas patiesi iestājas par sociālo taisnīgumu, vēl taču ir, starp tiem arī es. Tādējādi MŪSU ZEME Liepājā zināmā mērā aizpildīs arī šo politisko nišu.
Vai tagad mūsu tiesu sistēmā, ko cilvēki parasti uzskata par neuzticamu, jūtami kādi uzlabojumi?
Šobrīd situāciju visai savdabīgi ietekmē Augstākā tiesa. Tikko panācu, ka tā atcēla apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīta kādas Kuldīgas novada skolas direktora prasība piedzīt zaudējumus, kas viņam radās, esot nepamatoti atstādinātam no darba. Kuldīgas tiesa bija prasību apmierinājusi, bet apgabaltiesa apelācijas kārtībā uztaisīja nelikumīgu spriedumu. Taču apgabaltiesas tiesneses to izdarīja, nevis kļūdoties vai aiz kāda ļaunuma, bet gan tādēļ, ka viņām bija pamats baidīties, ka tiesisku spriedumu Augstākā tiesa atcels, tāpat kā tā bija atcēlusi citu apgabaltiesas likumīgu spriedumu, ar kuru šis pats direktors tika atjaunots amatā. Viņš bija kritis nežēlastībā, jo atteicās piedalīties Kuldīgas rajona vadības shēmās, un represijas pret nepaklausīgo direktoru uzsāka tautpartijietis E.Zalāns, kas tolaik bija rajona padomes priekšsēdētājs, - direktors sešreiz tika nelikumīgi atstādināts no darba (vairāk kā 2 gadu garumā), līdz beidzot arī atlaists. Atceļot apgabaltiesas likumīgo spriedumu par atjaunošanu amatā, Augstākās tiesas senatori piespieda apgabaltiesu, skatot lietu no jauna, taisīt nelikumīgu spriedumu un pamatot to ar dokumentu, kāds vispār neeksistē (!) – Izglītības ministrijas pieprasījums atlaist direktoru. Tāda, diemžēl, ir senatoru vara, kas balstīta uz nepārsūdzāmības un nesodāmības apziņu, un to viņi izmanto, šajā gadījumā demonstrēdami nožēlojamu „ģedovščinu” pret apgabaltiesu. Minētais gadījums nav vienīgais, kad senatori atceļ likumīgu apgabaltiesas spriedumu, – lai „signalizētu”, ka prettiesisku spriedumu ir nācies taisīt pēc Augstākās tiesas spiediena, apgabaltiesa tajā parasti ieraksta kādu nepārspējami smieklīgu argumentu.
Tu esi uzvarējis arī lietu pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, varbūt Strasbūra var ko līdzēt, lai mūsu zemē tiktu ievērotas cilvēka tiesības uz taisnīgu tiesu?
Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus juristi nereti dēvē par "Strasbūras impotentiem”,– tās retās lietas, kuras tur tomēr izskata pēc būtības tagad, ir par notikumiem 2000.–2007.gadā. Kā zināms, nokavēts taisnīgums vairs nav taisnīgums, bez tam lielākoties tās ir lietas par padomju oficieru ģimeņu tiesību pārkāpumiem un ieslodzīto sliktajiem apstākļiem cietumos. Arī manā lietā Strasbūras tiesneši atrada ieganstu, lai nevērtētu Liepājas tiesnese Jansones izdarīto lēmuma viltojumu un citus būtiskus apstākļus, bet kompensāciju man piesprieda tikai sakarā ar necilvēciskajiem apstākļiem Liepājas policijas kamerā, kur tiku ievietots uz 15 diennaktīm. Arī vēlāk šī tiesnese tika pieķerta tiesas nolēmuma viltojumā, ko viņa attaisnoja ar situāciju, ka šai tobrīd esot „uznācis melnais”. Un tāda tiesnese pat turpina lasīt lekcijas studentiem.
Cilvēkus, kas lūdz man sagatavot sūdzību Strasbūrai, es parasti cenšos no tā atrunāt, jo šī institūcija ir domāta „tvaika nolaišanai”, cilvēku turēšanai naivās cerībās, lai tad pēc 2–3 gadiem atsūtītu tiem nolēmumu, ka sūdzība ir atzīta par nepieņemamu, un pat nenorāda, kas tad ir šīs „nepieņemamības” pamats. Bet tiesības uz taisnīgu tiesu skaitās ievērotas tikai tādēļ vien, ka lieta ir skatīta visās Latvijas tiesu instancēs,- lai arī cik nelikumīgs būtu Augstākās tiesas Senāta spriedums, Strasbūra uzskata, ka senatori ir nekļūdīgi un neuzpērkami. Kā jau minēju, tie pat var spriedumu pamatot ar safantazētu dokumentu, – un nekāda Strasbūra te palīdzēt i nedomā!
Vai Latvijas Tiesībsargs palīdzēja novērst Liepājas domes noteikumos paredzēto diskrimināciju pret trūcīgajām personām?
Liepājas domnieki ir izdomājuši „asprātīgus” paņēmienus kā panākt trūcīgo skaita samazinājumu, piemēram, saistošajos noteikumos paredzot, ka, lai arī cik nabadzīga reāli ir persona, tā tomēr nav atzīstama par trūcīgu, ja ir kādu preci iegādājusies uz kredīta. Lai šī nejēdzība ātrāk tiktu novērsta, izdomāju palūgt LR Tiesībsargu nodemonstrēt savas spējas un spēku. Domes juristi gan pasmējās, ka Tiesībsarga ieteikumus tiem nemaz neesot jārespektē. Tiesībsargs pagājušā gada jūlijā ierosināja pārbaudes lietu, tad it kā ierebežoto resursu dēļ noteica tās izskatīšanai 9 mēnešu termiņu, un tikai šomēnes saņēmu atbildi, ka viss ir pareizi, proti, ja persona ir spējusi nopirkt, piemēram, lētu veļasmašīnu, samaksājot tās cenu, teiksim, 60,- Ls, uzreiz, tad šī persona ir maznodrošināta, toties, ja persona par šo veļasmašīnu maksās 6 mēnešus pa 10,- Ls , tād tā vairs neesot maznodrošināta, jo esot ...pasliktinājusi savu esošo situāciju, – nodibinājusi parādsaistības.
Tiešām necerēju, ka Tiesībsargs tik atklāti nodemonstrēs, ka ir vienkārši „šestjorka”,– citu izskaidrojumu šeit nesaskatu. Minētās nejēdzības izlabošanai ir arī citi ceļi – administratīvā tiesa, bet tas ir ilgstošs process, vai arī Satversmes tiesa: nesen man, vēršoties tur, izdevās panākt, ka Saeima veica izmaiņas Izglītības likumā.
Tā nu visādi man iet, cenšoties uzlabot tiesisko kārtību mūsu zemē un mūsu pilsētā. Šādas aktivitātes es turpināšu, un varēšu vēl nopietnāk palīdzēt liepājniekiem, ja tie uzticēs man domes deputāta mandātu. Kopīgi tad veiksmīgāk pāraudzināsim dažāda ranga „činavniekus”.
Reklāma - buklets A4 lapa
ŠODIEN BŪS! Pirmdien būs reklāmu lapiņas!
Baneri:
800x231 700x202 600x173 500x144 400x116 780x225 900x260
Baneris "GIF" formātā un 7 sekunžu video.
Flash 280x280 download
A4 formāta informatīva lapa:
A4 formāts:
1lpp (kulaks, dūrei tik spēks) un
2lpp ("Mūsu Zemes" Arnis Kadiķis nav policists, bet jurists)
- PDF formātā printēšanai.
Optimizēta printēšanai ar printeri A4 formāta informācijas lapa.
Vizītkarte
Renārs Šliseris mākslinieks, koktēlniecības meistars, blogotājs un vēsturnieks.
Izveidoju šo blogu un visus poligrāfiskos izdevumus "šai misijai".
Par saraksta numuriem
Uz vēlēšanas lapiņām numura nebūs, bet būs kaudzīte ar 10 lapiņām un tajā "Mūsu Zeme" jābūt trešai no aukšas.
Par tautas varu! Par sarakstu Nr.3
Ņemot vērā liepājnieku ieteikumus un tautsaimniecības ekspertu viedokļus, paveiksim labus darbus liepājnieku labā.
Rūpes par bērniem ir svētas. Darīsim visu, lai bērniem līdz 18 gadiem tiktu pilnībā kompensēti izdevumi par medikamentiem, ārstniecības un veselības aprūpes izde- vumi. Rūpēsimies, lai bērniem pirmskolas un pamatskolas izglītības iestādēs tiek nodrošināta kvalitatīva bezmaksas ēdināšana.par katru jaunpiedzimušo liepājnieku vecākiem no pašvaldības budžeta tiks piešķirts vienreizējs pabalsts 1000 latu apmērā.
Labosim netaisnību. Panāksim, lai zemes un nekustamā īpašuma nodokļu griesti tiktu noteikti 20 latu apmērā.
Nežēlīgi apkarosim izvirtību. Slēgsim azartspēļu zāles. Slēgsim apreibinošo narkotisko vielu tirgotavas un pritonus.
Sargāsim nacionālās intereses. Panāksim, ka Latvijas valstij naidīgas personas, piemēram nacionālboļševiks Osipovs, tiek bargi sodītas vai izraidītas no valsts.
Mēs godinām varoņus. Mēs apsolam, ka tiks uzcelts pienācīgs piemineklis leģendārajam liepājniekam un drošsirdīgajam lidotājam Herbertam Cukuram.
Vairāk par mums – http://musu-zeme.blogspot.com/
Visu godīgo liepājnieku interesēs
dosim skarbu triecienu blēžiem
un tautas apzadzējiem!
Saraksta “Mūsu Zeme“ deputātu kandidāti Liepājas domes vēlēšanās: Arnis Kadiķis, Renārs Šliseris, Raimonds Belts, Mareks Upmanis, Guntars Landmanis
Par savējiem un svešajiem
Divu ideoloģiski pretēju partiju pārstāvju duelis.
"Mūsu zeme" deputāta kandidāts Guntars Landmanis diskutē ar Jeļenu Osipovu no partijas "Par dzimto valodu!".
Katrs runāja savā dzimtajā valodā, blondīne un nacionālists.
Renuar
Renuar
Balsojiet par mums!
Deputātu kanditātu sarakstu no partijas "Mūsu zeme" Liepājas pilsētas pašvaldības vēlēšanām 2013. gadā 1. jūnijā.
Kanditāti:
1) Arnis Kadiķis
2) Renārs Šliseris
3) Raimonds Belts
4) Mareks Upmanis
5) Guntars Landmanis
Priekšvēlēšanu programma:
Partijas MŪSU ZEME darbība vienmēr ir bijusi godprātīga, mērķtiecīga un atklāta, tā īsteno tautasvaru un reāli cīnās pret korupciju. Ar savu līdzdalību Liepājas pilsētas domes darbā deputāti no mūsu partijas sekmēs sociāli taisnīgas vides veidošanu, atklātību un profesionalitāti. Mēs regulāri uzklausīsim liepājnieku ierosinājumus, izveidosim aktīvu iedzīvotāju līdzdalības sistēmu, lai kopīgi veicinātu pilsētas saimniecisko attīstību un celtu labklājības līmeni. Mūsu prioritāte nebūs grandiozi un nevienam nevajadzīgi projekti, bet liepājnieks un viņa sociālās vajadzības. Galvenais ir noturēt latviešus Liepājā, tādēļ par katru jaunpiedzimušo liepājnieku vecākiem no pašvaldības budžeta tiks piešķirts vienreizējs pabalsts 1000 latu apmērā. Bet sākot ar trešā bērnapiedzimšanu, pašvaldība, līdz bērns sasniegs divu gadu vecumu, maksās ikmēneša pabalstu 200 latu apmērā. Rūpēsimies, lai bērniem pirmskolas un sākumskolasizglītības iestādēs tiek nodrošināta kvalitatīva bezmaksas ēdināšana. Lai izbeigtu afēras un nesaimnieciskumu, par visiem svarīgiem pilsētas attīstības jautājumiem rīkosim pašvaldības mēroga referendumus. Politiski represētajām personām un pensionāriem, sasniedzot 80 gadu vecumu, pilsētas sabiedriskais transports bez maksas.Atbalstīsim latvisku pilsētvidi, nacionālu prolatvisku politiku,- lai jaunatnei būtu lepnums par savupilsētu un valsti. Mēs apņemamies uzsākt dialogu sabiedrībā par Liepājas un Kurzemes politisku un ekonomisku patstāvību, lai mazinātu Rīgas valdošo gangsteru un Eiropas Savienības birokrātu ietekmi mūsu dzīvēs. Mēs stingri iestājamies par plaukstošu un no Rīgasbirokrātu savtīgas ietekmes brīvu Liepāju.Detalizētāk par mūsu projektiem - kā šajā ekonomiskajā situācijā apturēt cilvēku izbraukšanu, dodot iespēju MŪSU ZEMĒ ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī par citām aktualitātēm - informēsim vēlētājus savā avīzē "MŪSU ZEME".
Vēlēšanas kārtas nummura izloze 10. maijā!
2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti!
Rakstīja: Renuar
1) Arnis Kadiķis
2) Renārs Šliseris
3) Raimonds Belts
4) Mareks Upmanis
5) Guntars Landmanis
Priekšvēlēšanu programma:
Partijas MŪSU ZEME darbība vienmēr ir bijusi godprātīga, mērķtiecīga un atklāta, tā īsteno tautasvaru un reāli cīnās pret korupciju. Ar savu līdzdalību Liepājas pilsētas domes darbā deputāti no mūsu partijas sekmēs sociāli taisnīgas vides veidošanu, atklātību un profesionalitāti. Mēs regulāri uzklausīsim liepājnieku ierosinājumus, izveidosim aktīvu iedzīvotāju līdzdalības sistēmu, lai kopīgi veicinātu pilsētas saimniecisko attīstību un celtu labklājības līmeni. Mūsu prioritāte nebūs grandiozi un nevienam nevajadzīgi projekti, bet liepājnieks un viņa sociālās vajadzības. Galvenais ir noturēt latviešus Liepājā, tādēļ par katru jaunpiedzimušo liepājnieku vecākiem no pašvaldības budžeta tiks piešķirts vienreizējs pabalsts 1000 latu apmērā. Bet sākot ar trešā bērnapiedzimšanu, pašvaldība, līdz bērns sasniegs divu gadu vecumu, maksās ikmēneša pabalstu 200 latu apmērā. Rūpēsimies, lai bērniem pirmskolas un sākumskolasizglītības iestādēs tiek nodrošināta kvalitatīva bezmaksas ēdināšana. Lai izbeigtu afēras un nesaimnieciskumu, par visiem svarīgiem pilsētas attīstības jautājumiem rīkosim pašvaldības mēroga referendumus. Politiski represētajām personām un pensionāriem, sasniedzot 80 gadu vecumu, pilsētas sabiedriskais transports bez maksas.Atbalstīsim latvisku pilsētvidi, nacionālu prolatvisku politiku,- lai jaunatnei būtu lepnums par savupilsētu un valsti. Mēs apņemamies uzsākt dialogu sabiedrībā par Liepājas un Kurzemes politisku un ekonomisku patstāvību, lai mazinātu Rīgas valdošo gangsteru un Eiropas Savienības birokrātu ietekmi mūsu dzīvēs. Mēs stingri iestājamies par plaukstošu un no Rīgasbirokrātu savtīgas ietekmes brīvu Liepāju.Detalizētāk par mūsu projektiem - kā šajā ekonomiskajā situācijā apturēt cilvēku izbraukšanu, dodot iespēju MŪSU ZEMĒ ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī par citām aktualitātēm - informēsim vēlētājus savā avīzē "MŪSU ZEME".
Vēlēšanas kārtas nummura izloze 10. maijā!
2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti!
Rakstīja: Renuar
Abonēt:
Ziņas (Atom)